Vai mūziku studēt vispār ir vērts?

Mūziku, tāpat kā daudz ko citu, ir iespējams studēt ne vienā vietā vien. Dažādas studiju programmas tiek piedāvātas gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs. Turklāt, šīs studiju programmas ir visai dažādas. Mūzikas instrumenta spēlēšana ir visai saprotama lieta, taču ko tādu lielākoties studē tie cilvēki, kuri ar to nodarbojas jau no bērnības, piemēram, ir pabeiguši mūzikas skolu. Ja studiju gados vēlies studēt un apgūt kādu mūzikas instrumentu, tad tas būs visai grūti – neiespējami jau nē, jo galu galā, gandrīz viss ir iespējams, viss tikai atkarīgs no apstākļiem, vēlmes un iespējām. Taču studēt var ne tikai saistībā ar mūzikas instrumentiem, diriģēšanu vai mūzikas radīšanu. Ir arī tādas studiju programmas, kas koncentrējas tieši uz pašu dziedāšanu – akadēmisko dziedāšanu. Kā tad īsti šādas studijas notiek, un kurš vispār ko tādu studē? It kā jau loģiska atbilde būtu, ka ko tādu studē mūziķi, taču cik gadu vecumā cilvēks zina, ka būs mūziķis? Ļoti bieži daudzu mūziķu biogrāfijās dzirdam tādu frāzi kā – dziedāt sācis 5 gadu vecumā. Jā, tas ir ļoti tipiski, ka tie, kuri jau agri sāk dziedāt (gan pa mājām, gan vēlāk jau korī vai kādā ansamblī) arī dodas studēt vokālo mūziku kādā no piedāvātajām studiju programmām. Taču teorētiski studēt mūziku var jebkurā vecumā – kāpēc gan ne? Arī tad, ja nesāki dziedāt jau no 5 gadu vecuma, to var sākt arī no 20 vai 30 gadu vecuma. Nedrīkst aizmirst arī to, ka daudziem bērniem mūzikas skola bērnībā nemaz tik ļoti nepatika – to bieži bastoja vai arī pārtrauca iet. Tāpēc nevar apgalvot, ka tiem, kuri bērnībā ir gājuši mūzikas skolā būtu kādas priekšrocības nekā tiem, kuri to nav darījuši. Ja ir vēlme, tad to var paveikt. Kaut gan vēl jau ir atkarīgs tas mērķis – jo ne visi kļūs par pasaules slaveniem mūziķiem vai operdziedātājiem, neatkarīgi no tā vai ir studējuši mūziku vai nav. Ļoti svarīga lieta, kas ir nepieciešama ir talants. Ja talants ir, tad principā var sākt apgūt akadēmiskās dziedāšanas prasmes kaut vai 20 gadu vecumā. Taču, ja cilvēkam galīgi nav muzikālā talanta, tad diez vai būs iespējas pietiekami labi apgūt šo prasmi studiju ceļā. It kā jau saka, ka vajadzīgs 10% talants un 90% darbs, taču muzikālajā jomā tas ne vienmēr darbojas. Ja lācis ir uzkāpis uz ausīm, tad nekāds Pavaroti nesanāks, lai kā arī censtos. Tāpēc pirms šādu studiju sākšanas laikam labāk noskaidrot vai tev ir pietiekami daudz talanta, lai šīs studijas būtu lietderīgi apgūtas, un netiktu veltīgi izniekots laiks. Vienmēr jau arī var studēt tikai savai attīstībai – bez kādiem plāniem šīs zināšanas pēc tam pielietot savā karjeras dzīvē. Tā var studēt jebko, arī mūziku – kāpēc ne? Ja ir brīvs laiks un pietiekami daudz naudas, tad var arī ko jaunu iemācīties paša prieka dēļ. Katrā ziņā, ar šādu mērķi vienmēr var doties kaut vai pie vokālā pedagoga – nav obligāti jāiestājas kādā mūzikas augstskolā. Katrs jau pats izdara izvēli vai kaut ko darīt vai nē, tāpēc ir jāseko savām iekšējām sajūtām. Ja rodas šaubas, tad jādomā par to, kas pirmais ienāca prātā, jo tā doma arī ir tā patiesā.