Vokālā studija “Harmonija”

Gan Rīgā, gan citur Latvijā ir salīdzinoši daudz vokālo pedagogu un vokālo studiju. Iespējams tas ir saistīts ar to, ka latvieši taču ir dziedātāju tauta – tātad ir jāmāk skaisti un pareizi dziedāt. Taču ne visi šie vokālie pedagogi ir pietiekami profesionāli un zinoši. Iesācējiem gan patiesībā ir lielākas izvēles iespējas, jo ikviens vokālais pedagogs spēj iemācīt kaut kādus pamatus. Taču, ja ar to vēlas nodarboties jau nopietnāk, tad būs jāmeklē atbilstoši profesionāļi. Kā viens piemērs ir vokālā studija “Harmonija”. Tur piedāvā apmācīt ikvienu interesentu – vienalga vai pieaugušais vai bērns, vai tas domāts kā hobijs vai arī jau kā nopietna nodarbošanās. Šajā studijā ikviens var izkopt savu vokālo tehniku (vai vispār tādu attīstīt, ja iepriekš nav bijusi tāda pieredze), kā arī pilnveidot savas vokālās dotības. Patiesībā jau vokālās nodarbības noder ne tikai tam, lai cilvēks iemācītos tehniski pareizi dziedāt un trāpīt visās notīs, bet arī tāpēc, ka izkoptu balsi var sajust arī tikai runājot. Ja neplāno kļūt par dziedātāju, bet ikdienā darbā ir daudz jārunā vai publiski jāuzstājas, tad noteikti būs labāk, ja balss būs skanīga un patīkama. Šādas vokālās nodarbības tam noteikti nāks tikai par labu. Vokālajā tehnikā ietilpst ļoti daudz lietu, piemēram, elpošana, ķermeņa motorika, artikulācija, fonētiskā dzirde utt. Pareiza dziedāšana nemaz nav tik viegla kā varētu šķist. Turklāt, ne visi populārie dziedātāji dzied pilnīgi pareizi – taču būtu vēlams, lai ikviens, kurš ikdienā dzied, apgūst pareizo tehniku, jo balss tomēr ir šo cilvēku darba rīks, par kuru būtu pareizi jārūpējas, ja grib, lai tas kalpo gan labi, gan ilgi. Šajā vokālajā studijā cilvēkus sadala dažādās grupās, lielākoties pa vecumiem vai prasmēm. Ja nav īsti skaidrs vai vokālās nodarbības ir nepieciešamas, tad var uz šo vokālo studiju aiziet uz konsultāciju, lai kāds no malas pasaka vai tādas ir nepieciešamas vai nē (un iespējams prognozētu pēc cik ilga laika varētu sasniegt vēlamo rezultātu).

Šajā studijā nodarbības notiek tikai darba dienās no 11:30 līdz pat 20:30 – arī strādājošiem cilvēkiem ir iespējams apmeklēt nodarbības pēc sava darba laika beigām. Kā arī divas reizes gadā tiek rīkoti studijas skolnieku jeb audzēkņu vakari – koncerti, kur ir iespēja paskatīties un paklausīties ko ir iemācījušies citi, kā arī ņemt labu piemēru. Cenas par šādām nodarbībām nav tās zemākās, tāpēc labāk kārtīgi izdomāt vai tas ir nepieciešams (kaut gan, ja naudas ir daudz, tad jau var par to tik daudz nedomāt). Jau iepriekš minētā konsultācija, kura ir pusotru stundu gara, izmaksās 45 EUR. Tā sanāk gandrīz kā tāda vizīte pie ārsta – arī cenas ziņā. Taču šī konsultācija ir ļoti ieteicama, pirms pieteikties pašā skolā. Arī tad, ja gribas vest savu bērnu uz šādām nodarbībām, labāk vispirms pakonsultēties ar speciālistu vai tas patiešām būs noderīgi un vai ir kādas iespējas apgūt dziedāšanas prasmi labā līmenī – it īpaši, ja pašiem nav nekāda labā muzikālā dzirde. Varbūt dziedāšanas vietā var bērnu sūtīt uz kādām citām nodarbībām. Par vienu vokālo nodarbību cena ir 25 EUR. Taču, ja maksā par vairāk nodarbībām uzreiz, tad cena ir lētāka, piemēram, ja mēnesī dosies uz 4 nodarbībām, tas būs 80 EUR, bet par 12 nodarbībām jāmaksā 200 EUR.

Vai mūziku studēt vispār ir vērts?

Mūziku, tāpat kā daudz ko citu, ir iespējams studēt ne vienā vietā vien. Dažādas studiju programmas tiek piedāvātas gan tepat Latvijā, gan arī ārvalstīs. Turklāt, šīs studiju programmas ir visai dažādas. Mūzikas instrumenta spēlēšana ir visai saprotama lieta, taču ko tādu lielākoties studē tie cilvēki, kuri ar to nodarbojas jau no bērnības, piemēram, ir pabeiguši mūzikas skolu. Ja studiju gados vēlies studēt un apgūt kādu mūzikas instrumentu, tad tas būs visai grūti – neiespējami jau nē, jo galu galā, gandrīz viss ir iespējams, viss tikai atkarīgs no apstākļiem, vēlmes un iespējām. Taču studēt var ne tikai saistībā ar mūzikas instrumentiem, diriģēšanu vai mūzikas radīšanu. Ir arī tādas studiju programmas, kas koncentrējas tieši uz pašu dziedāšanu – akadēmisko dziedāšanu. Kā tad īsti šādas studijas notiek, un kurš vispār ko tādu studē? It kā jau loģiska atbilde būtu, ka ko tādu studē mūziķi, taču cik gadu vecumā cilvēks zina, ka būs mūziķis? Ļoti bieži daudzu mūziķu biogrāfijās dzirdam tādu frāzi kā – dziedāt sācis 5 gadu vecumā. Jā, tas ir ļoti tipiski, ka tie, kuri jau agri sāk dziedāt (gan pa mājām, gan vēlāk jau korī vai kādā ansamblī) arī dodas studēt vokālo mūziku kādā no piedāvātajām studiju programmām. Taču teorētiski studēt mūziku var jebkurā vecumā – kāpēc gan ne? Arī tad, ja nesāki dziedāt jau no 5 gadu vecuma, to var sākt arī no 20 vai 30 gadu vecuma. Nedrīkst aizmirst arī to, ka daudziem bērniem mūzikas skola bērnībā nemaz tik ļoti nepatika – to bieži bastoja vai arī pārtrauca iet. Tāpēc nevar apgalvot, ka tiem, kuri bērnībā ir gājuši mūzikas skolā būtu kādas priekšrocības nekā tiem, kuri to nav darījuši. Ja ir vēlme, tad to var paveikt. Kaut gan vēl jau ir atkarīgs tas mērķis – jo ne visi kļūs par pasaules slaveniem mūziķiem vai operdziedātājiem, neatkarīgi no tā vai ir studējuši mūziku vai nav. Ļoti svarīga lieta, kas ir nepieciešama ir talants. Ja talants ir, tad principā var sākt apgūt akadēmiskās dziedāšanas prasmes kaut vai 20 gadu vecumā. Taču, ja cilvēkam galīgi nav muzikālā talanta, tad diez vai būs iespējas pietiekami labi apgūt šo prasmi studiju ceļā. It kā jau saka, ka vajadzīgs 10% talants un 90% darbs, taču muzikālajā jomā tas ne vienmēr darbojas. Ja lācis ir uzkāpis uz ausīm, tad nekāds Pavaroti nesanāks, lai kā arī censtos. Tāpēc pirms šādu studiju sākšanas laikam labāk noskaidrot vai tev ir pietiekami daudz talanta, lai šīs studijas būtu lietderīgi apgūtas, un netiktu veltīgi izniekots laiks. Vienmēr jau arī var studēt tikai savai attīstībai – bez kādiem plāniem šīs zināšanas pēc tam pielietot savā karjeras dzīvē. Tā var studēt jebko, arī mūziku – kāpēc ne? Ja ir brīvs laiks un pietiekami daudz naudas, tad var arī ko jaunu iemācīties paša prieka dēļ. Katrā ziņā, ar šādu mērķi vienmēr var doties kaut vai pie vokālā pedagoga – nav obligāti jāiestājas kādā mūzikas augstskolā. Katrs jau pats izdara izvēli vai kaut ko darīt vai nē, tāpēc ir jāseko savām iekšējām sajūtām. Ja rodas šaubas, tad jādomā par to, kas pirmais ienāca prātā, jo tā doma arī ir tā patiesā.

Kādi ir ieguvumi no dziedāšanas korī?

Dziedāšana korī diezgan daudziem pusaudžiem parasti asociējas ar ko nepatīkamu – kaut gan nav īsti skaidrs kāpēc tā. Protams, ļoti daudziem tieši patīk gan dziedāt korī, gan dziedāt vispār. Taču ir daudzi skolnieki, kuri cenšas izvairīties no dziedāšanas korī un basto nodarbības. Varbūt jauniešiem ir sajūta, ka tāda nodarbe vienkārši nav pietiekami stilīga, taču patiesībā kora dziedāšana jau kļūst diezgan populāra arī jauniešu vidū. Katrā ziņā Dziesmu Svētki to noteikti padarīja vēl populārāku, un varbūt pēdējā laikā arī jaunieši vairs tik ļoti neizvairās no dziedāšanas korī. Taču dziedāšana korī nav tikai tāda tradicionālo dziesmu dziedāšana vien. Ja iedziļinās tajā visā, tad tas ir kas vairāk. Dziedāšana korī ir kā labs laika pavadīšanas veids, var gan to pavadīt kopā ar labiem draugiem un paziņām, kā arī iepazīt jaunus cilvēkus. Taču ir veikti pētījumi, ka šāda dziedāšana korī arī uzlabo psiholoģisko veselību. Šāds pētījums ir veikts kādā ASV universitātē. Šajā pētījumā tika pētīti cilvēki, kuri regulāri dzied, dzied korī, kā arī nodarbojas ar kādu komandu sporta veidu. Visi šie pieminētie nodarbošanās veidi ļoti labvēlīgi un pozitīvi ietekmē cilvēkus un viņu psiholoģisko stāvokli. Taču, lai cik tas liktos dīvaini, no visām šīm trim aktivitātēm, vislabvēlīgāko iespaidu atstāj tieši kora dziedāšana. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tā ir, ir tas, ka paši cilvēki šo dziedāšanu korī uztver kā kaut ko vairāk nekā tikai tādu kopīgu dziedāšanu. Liela daļa koristu to uztver kā kaut ko ļoti nozīmīgu, kā kaut kādu nedaudz maģisku kopā būšanu. Piemēram, tie paši Dziesmu Svētki arī ir kā pierādījums tam, ka šādi dziedot korī var gūt neaizmirstamas emocijas, kuras pat tā īsti nevar izskaidrot un aprakstīt, ja pats neesi šādā pasākumā piedalījies. Ir pat veikti pētījumi par to, ka gan dziedot korī, gan arī nodarbojoties ar komandu sporta veidiem, cilvēkiem mazinās depresija, tiek novērsti depresijas simptomi, kā arī mazinās plaušu slimību iespējamība un simptomi, un arī Parkinsona slimības simptomi. Depresijas un plaušu slimības mazināšana ir diezgan loģiska un saprotama, taču interesanti kā tāda dziedāšana var mazināt Parkinsona slimības simptomus vai tos aizkavēt – tā tomēr ir nedaudz citādāka veida slimība, taču bieži vien notiek dažādas neparastas lietas, tāpēc arī tas gan jau ir iespējams. Dziedāšana tomēr ietekmē arī cilvēku fizisko ķermeni (ne tikai garīgo veselību). Piemēram, dziedot var paaugstināt skābekļa līmeni asinīs, kā arī atbrīvot tos hormonus, kuri atbild par labu garastāvokli (piemēram, oksitocīns). Šie hormoni ir ļoti labi un veselībai ļoti noderīgi un vajadzīgi, jo no to pietiekama daudzuma organismā cilvēkiem normalizējas asinsspiediens un stresa līmenis. Būtībā dziedāšanu korī var salīdzināt ar ko līdzīgu meditācijai, jo tādējādi var labvēlīgi ietekmēt gan savu fizisko ķermeni, gan arī prātu. Protams, ne jau visās situācijās tas var strādāt. Ja korī ir kāds dalībnieks, ar kuru nav pārāk labas attiecības, bet tieši pretēji – bieži gadās visādi kašķi, tad diez vai tik labi izdosies uzlabot garastāvokli, dziedot kopā ar šo cilvēku. Taču, ja pārējie ir labi kolēģi vai draugi, un viņu kompānijā jūties labi, tad arī kopīga dziedāšana ar šiem cilvēkiem būs daudz labvēlīgāka un pozitīvi ietekmēs tavu omu un labsajūtu.

Kas īsti ir vokālā mūzika?

Cilvēki, kuri ikdienā nenodarbojas ar mūziku (vairāk vai mazāk profesionāli) nemaz tā īsti nepārzina visus terminus, kas saistīti ar mūziku. Tāpat ir arī ar tādu frāzi kā vokālā mūzika. It kā liekas, ka tur taču viss ir skaidrs, taču, ja kādam pajautātu, kas tas īsti ir, tad liela daļa uzreiz sāktu šaubīties par pareizo atbildi. Ja jau ir vārds vokāls, tad tas visticamāk ir saistīts ar balsi. Taču vai par vokālo mūziku uzskata tādu mūziku, kur tikai dzied (bez muzikālā pavadījuma) vai arī praktiski jebkuru skaņdarbu, kur kāds dzied. Teorētiski jau sanāk, ka jebkura dziesma, kur kāds dzied tiek uzskatīta par vokālo mūziku, vienīgi āķis ir tajā, ka pēc definīcijas vokālā mūzika ir akadēmiskā dziedāšana. Tātad sanāk tā, ka ja dziedātājs nav akadēmiski apguvis dziedāšanas mākslu un nedzied akadēmiski, tad tā neskaitās pie vokālās mūzikas. Taču akadēmiskā dziedāšana nav tikai dziedāšana operā. Akadēmiski dzied arī kori un solisti – turklāt, dažādi solisti. Arī populāro mūziku var dziedāt akadēmiski pareizi, taču ne tādā kā operas stilā. Tur ir svarīgas visas nianses, ko noteikti spēj noteikt tikai profesionāļi vai cilvēki ar absolūto dzirdi. Parastiem klausītājiem diez vai būtu skaidrs vai dziesmu dzied akadēmiski pareizi vai nē. Principā jau lielākā daļa dziedātāju vai mūziķu apgūst vokālās prasmes pie vokālajiem pedagogiem, taču arī ne visi. Varbūt dažiem ir absolūtā dzirde un liels talants, tāpēc nav nepieciešamas nekādas mācības šajā jomā. It kā jau tā ir – ja spēj nodziedāt taisni jeb trāpīt notīs, tad jau nekas baigi nav jāmācās, jo viss jau notiek. Taču neko neapgūstot cilvēks nedzied, tā teikt, pareizi. Dziedot nepareizi (tehniski nepareizi) var satraumēt savas balss saites. Piemēram, daudzi rokmūziķi nedzied tehniski vai akadēmiski pareizi, tāpēc arī viņiem ir tā tipiskā aizsmakusī balss. Dziedot tehniski pareizi balssaites netiek pārslogotas vai nepareizi izmantotas, līdz ar to ir daudz mazāka iespēja, ka būs problēmas ar balsi – gan runājot, gan dziedot. Ja ir vēlme dziedāt operā, tad gan nāksies apgūt akadēmisko dziedāšanu, jo savādāk nu nekādi. Patiesībā daudziem šķiet, ka ir tik viegli dziedāt un ar to pelnīt naudu, taču arī tas ir smags darbs. Arī tad, ja tiek apgūta akadēmiski pareiza dziedāšana, tāpat ir regulāri jātrenējas un jāpraktizē dziedāšana. Turklāt, arī tad, ja visu dari tehniski pareizi, nevar garantēt, ka nebūs nekādu balss problēmu. Taču atšķiras arī vietas, kur apgūt dziedāt prasmi. To var darīt pie dažādiem vokālajiem pedagogiem, taču ne vienmēr var būt drošs par to, cik viņi ir profesionāli, un cik daudz no tā visa paši saprot. Tāpēc labāk tomēr izvēlēties akadēmisko dziedāšanu apgūt kādā profesionālā studiju programmā, kas ar to vien nodarbojas. Šajās studijās ir daudz profesionāļu šajā jomā, tā ka tā ir labākā iespēja visu apgūt pareizi. Turklāt, labāk ir uzsākt šīs mācības ātrāk nekā vēlāk, jo ja būsi kaut kā nepareizi iemācījies dziedāt, tad pēc tam to izmainīt būs ļoti grūti, un tajā būs jāiegulda daudz darba. Taču, ja plāno dziedāt tādu populāro mūziku (popmūzika, roks, šlāgeri utml.), tad šādas nopietnas studijas nemaz nav nepieciešamas – pietiks tikai ar pāris nodarbībām pie kāda vokālā pedagoga.

Inese Galante

Inese Galante ir viena no Latvijas populārākajām un pazīstamākajām operdziedātājām. Viņa dzied soprānu – akadēmiskajā mūzikā cilvēki tiek sadalīti pēc balss tipiem. Galante ir dzimusi tepat, Rīgā. Viņa akadēmisko dziedāšanu ir apguvusi gan pie pasniedzējas Šulovas, gan arī pabeigusi Latvijas Mūzikas akadēmiju. Būtībā Inese Galante kļuva par operas solisti jau ļoti agri – vēl savu studiju laikā. Viņa bija viena no labākajām Latvijas Nacionālās operas solistēm. Taču, protams, viņa nedarbojās tikai Latvijā, bet arī ārpus tās, piemēram, Sanktpēterburgā, Marijas teātrī. Savukārt 90.gados viņa bijusi operas soliste arī Vācijā – Manheimā un Diseldorfā. Tā kā viņa ir tik talantīga, tad pēc viņas ir liels pieprasījums ļoti daudzās valstīs. Bez iepriekš pieminētajām valstīm viņa ir uzstājusies tādu valstu operās un koncertzālēs kā, piemēram, Francijā, Zviedrijā, Lielbritānijā, Nīderlandē, Izraēlā, Šveicē, Austrālijā, ASV, Dienvidkorejā un daudz kur citur. Inese Galante ir izdevusi arī savu mūzikas albumu Debut, un tas ir ieguvis gan zelta, gan platīna diska statusu arī tādā valstī kā Nīderlande. Lai iegūtu platīna disku, ir nepieciešams pārdot vismaz 25 000 albuma eksemplārus. Diezgan iespaidīgs skaitlis, ņemot vērā vēl arī to, ka šis cipars ir no citas valsts, ne no Latvijas. Protams, ne tikai Nīderlandē ir iegūti šādi panākumi. Arī citās valstīs Galantes dziedātās dziesmas ir iekļuvušas dažādu mūzikas topu augšgalos. Viņa pavisam noteikti ir viena no spožākajām zvaigznēm no 20. gadsimta beigām. Galante uzstājas ne tikai dažādos koncertos, bet protams arī operā – tas jau ir tas pats pamats. Pati pirmā Galantes loma bija “Traviatā”, un kopumā viņa šajā izrādē ir piedalījusies vairāk kā 100 reižu. “Traviata” nav vienīgā izrāde, kurā darbojusies Inese Galante. Viņa ir piedalījusies arī tādās slavenās operās kā, piemēram, “Fausts”, Seviļas bārddzinis”, “Karmena”, “Madam Butterfly”, “Dons Žuans”, “Rigoleto”, u.c. Ir ļoti daudzas operdziedātājas, kuras ļoti gribētu piedalīties šādās pasaules slavenās izrādēs un atveidot tieši galvenās lomas. Inesei Galantei tas ir izdevies – un nav tik daudz tādu, kurām ir izdevies atveidot tik daudz nozīmīgu lomu gan Latvijā, gan arī daudzās citās valstīs. Vēl bez piedalīšanās operas izrādēs, Galante bieži vien piedalās arī lielo vokāli instrumentālo darbu atskaņojumos, piemēram, dziedot dažādas soprāna partijas Mocarta Rekviēma, Verdi Rekviēmā, kā arī daudzu citu komponistu darbos. Ik pa laikam Galanti var redzēt arī dažādos labdarības koncertos un projektos. Latvijā (un ne tikai) daudzi gan jau ar Galanti asociē vienu mūzikas festivālu, t.i., Summertime. Šis festivāls notiek katru gadu vasarā, un arī pati Inese Galante vienmēr šajā pasākumā dzied. Turklāt, festivālā piedalās dažādi mūziķi un dziedātāji gan no Latvijas, gan citām valstīm. Inese Galante ir arī viens no tiem cilvēkiem, kurš ir saņēmis Triju Zvaigžņu ordeni. Inese Galante ir tas cilvēks, ar kuru Latvija var patiešām lepoties, jo viņa ir nesusi Latvijas vārdu visā pasaulē. Turklāt viņa ir iedvesmas avots ļoti daudziem cilvēkiem, kuri vēlas nodarboties ar akadēmisko dziedāšanu vai muzicēt, piemēram, spēlējot kādu mūzikas instrumentu simfoniskajā orķestrī. Inese Galante 2013. gadā ir dibinājusi fondu, kurš atbalsta un veicina nacionālās kultūras mantojuma saglabāšanu tieši operas žanrā, kā arī darbojas ar citām lietām, piemēram, atbalsta Galantes radīto starptautisko festivālu Summertime. Viņa patiešām ir devusi lielu ieguldījumu Latvijas akadēmiskajā mūzikā.